Alternatīvo piedziņu priekšrocības un trūkumi.

Lai lauksaimniecība būtu videi draudzīgāka, šīs jautājums ir jāizvērtē. Mums jāapsver visas alternatīvās piedziņas iespējas, kas varētu efektīvi samazinātu CO2 emisijas – it īpaši, ja runa ir par to, kuras tehnoloģijas mēs uzskatām par uzticamām nākotnē.

CLAAS kā lauksaimniecības tehnikas ražotājs cenšas piedāvāt efektīvus, ilgtspējīgus risinājumus, jo lauksaimniecība var būt tikai harmonijā ar dabu. Tai pašā laikā ir jāsaglabā līdzsvars un jādomā arī par izmaksu slogu, ar ko saskarsies lauksaimnieki. Tāpēc mēs pastāvīgi izsveram, kuras inovācijas ir praktiskas, klimatam draudzīgas un finansiāli dzīvotspējīgas.

Saskaņā ar Vācijas Federālās vides aģentūras datiem “mobilā un stacionārā sadedze”, kas ietver lauksaimniecības tehnikas radītās emisijas, 2021. gadā veidoja vienu desmito daļu no lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas ir aptuveni 0,9 % no kopējām emisijām Vācijā. Pat ja tas neizskatās daudz, mēs, CLAAS, piekopjam atklātu pieeju un apsveram visas iespējas to turpināt samazināt. Tiek apspriesti trīs alternatīvi piedziņas veidi: akumulatoru-elektriskie risinājumi, ūdeņraža piedziņa un videi draudzīga šķidrā degviela. Mēs parādām, kādas priekšrocības un trūkumi ir šīm trim pieejām un kādiem gadījumiem tās ir piemērotas.

Lejupielādējiet Baltās grāmatas “Efektīva lauksaimniecība”

1. Elektriskās piedziņas

Akumulatora-elektriskā piedziņa ir labi pazīstama pasažieru transportā un ir pierādījusi sevi kā dzīvotspējīgu alternatīvu iekšdedzes dzinējam ikdienas lietošanai. Tos var efektīvi izmantot arī dažās lauksaimniecības jomās: piemēram, ar akumulatora elektrodzinēju darbināms neliels traktors var tikt galā ar praktiskām vajadzībām, kas saistītas ar darbiem saimniecības pagalmā, viegliem lauku darbiem un komunālajiem darbiem. Taču elektrodzinēju izmantošana šobrīd vēl nav iedomājama lielākām un jaudīgākām mašīnām. Šīm mašīnām vajadzīga lielāka vilce, un dažos gadījumos šo mašīnu dzinējam ir jādarbina ne tikai pats transportlīdzeklis, bet arī, piemēram, kulšanas sistēma, kas ir labības kombainā. Tam būtu nepieciešams ļoti liels un smags akumulators. Elektriskajam traktoram ar jaudu 135 kW būtu nepieciešams akumulators, kas būtu desmitreiz smagāks nekā parastais dzinējs ar degvielas tvertni, un tādējādi mašīna būtu tik smaga, ka tā, sablīvējot zemi, pa kuru tā brauc lauka darbu laikā, ilgtermiņā radītu ilgstošus augsnes bojājumus. Savukārt, ja akumulatora ietilpība tiktu samazināta līdz pieņemamam papildsvaram, tā darbības diapazons būtu pārāk īss, lai to varētu izmantot praktiski.

Tomēr būtu kļūdaini nenovērtēt tehnoloģiju attīstības tempu. Pēdējos gados akumulatoru ietilpība un uzlādes ātrums ir nepārtraukti uzlabojies. Lai arī sākotnēji lielās investīcijas akumulatoros un uzlādes infrastruktūrās palēninās to izplatību, tomēr finansiālie stimuli un pašražotas elektroenerģijas izmantošana par pieņemamu cenu tās vairāku gadu laikā atmaksāsies. Šobrīd lauksaimniekam savā uzlādes infrastruktūrā būtu jāiegulda 40 000 eiro.

2. Ūdeņraža piedziņas

Ūdeņraža degvielas elementu kā alternatīvas piedziņas izmantošana lauksaimniecībā pašlaik nav reāls risinājums. Lauksaimniecības mašīnām nepieciešams liels enerģijas daudzums īsā laikā, un tas nav tas, kam degvielas elementi ir paredzēti. Taču ūdeņraža iekšdedzes dzinēji nākotnē varētu būt viena no iespējām. Atšķirībā no elektriskās piedziņas to priekšrocība ir tā, ka tās ļauj lielā mērā saglabāt esošo piedziņas sistēmu, lai gan, protams, būtu jāuzstāda cits dzinējs. Tomēr, lai pārvadātu vajadzīgo ūdeņraža daudzumu un ik pa brīdim neapstātos un veiktu uzpildi, nesošās tvertnes tilpums būtu jāpalielina desmitkārtīgi. Šī papildu nepieciešamā vieta pilnībā izmainītu pašreizējo mašīnas arhitektūru. Infrastruktūra un loģistika radītu papildu problēmas: ūdeņraža degvielas stacijas uzstādīšana saimniecībā ir ārkārtīgi dārga salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas tvertnes uzstādīšanu. Pēc pašreizējām cenām saimniecībai būtu jāiegulda aptuveni 800 000 eiro. Turklāt – atšķirībā no elektrības, kas tiek padota no elektrības pieslēguma – ūdeņradis būtu regulāri jāaizgādā līdz saimniecībai.

3. Šķidrā degviela

Visdaudzsološākās piedziņas tehnoloģijas ir “drop-in” – šķidrās tūlītējas savietojamības – degvielas. Šis termins ir atvasināts no tā, ka to lietošanai nav nepieciešamas nekādas transportlīdzekļa modifikācijas. Viens no piemēriem ir HVO (hidrogenēta augu eļļa), ko ražo no bioloģiskajiem atkritumiem un eļļām. Vēl viena ir e-degviela (sintētiskā degviela), ko ražo no ūdens un CO2, izmantojot elektrību. Lai gan, lietojot "drop-in" degvielas, CO2 izdalās tāpat kā parastā degviela, tomēr tāda paša CO2 daudzums no apkārtējās vides tiek izvadīts, tos ražojot. Tāpēc oglekļa ziņā tās faktiski ir neitrālas. Pāreja uz HVO būtu vislētākais un visefektīvākais risinājums, jo ieguvums būtu esošajam tehnikas parkam. Vidējai saimniecībai degvielas uzglabāšanas sistēmā tad būtu jāiegulda tikai aptuveni 8000 eiro.

Teorētiski HVO jau ir pieejams, un CLAAS līdz 2023. gada beigām būs apstiprinājis tā lietošanu lielākai daļai no mūsu mašīnām, lai gan uzpildes stacijām Vācijā pašlaik šo ilgtspējīgo alternatīvo dīzeļdegvielu nav atļauts pārdot. E-degviela nebūs pieejama pietiekamā daudzumā līdz 2030. gadam. Vēl viena videi draudzīga šķidrā degviela ir biodīzeļdegviela, kas jau ir pieejama un tiek lietota. Taču, lai ar šo degvielu varētu mašīnas darbināt, tās vispirms būtu jāpārveido, turklāt ir sarežģījumi ar degvielas apiešanos un uzglabāšanu.

Tehnoloģisku risinājumu atvērtība alternatīvām piedziņām

Labā ziņa ir tā, ka ir daudz dažādu veidu, kā padarīt lauksaimniecību oglekļa ziņā neitrālu jau tuvākajā nākotnē. Dažas tehnoloģijas jau ir pieejamas, bet citas ir ceļā uz to, lai tās būtu piemērotas izmantošanai lauksaimniecībā. Ilgtspējīgas nākotnes galvenais nosacījums ir atvērtība dažādām tehnoloģijām. Tik daudzveidīgā tautsaimniecības nozarē kā lauksaimniecība ar tās dažādajām prasībām ir vajadzīga katram pielietojumam atbilstoša pieeja. Un pirmais solis ir padarīt esošo piedziņu vēl efektīvāku – mēs pie tā nepārtraukti strādājam.

Mēs, CLAAS, vēlamies visā procesu ķēdē palielināt lauksaimniecības mašīnu efektivitāti un līdz ar to arī vides ilgtspēju. Tas ietver ne tikai alternatīvu piedziņu variantu meklēšanu, bet arī procesu efektivitātes paaugstināšanu, tam izmantojot tīklā sasaistītas mašīnas; darbības optimizāciju, izmantojot viedo automatizāciju, kā arī mašīnu efektivitātes paaugstināšanu.