Tomēr būtu kļūdaini nenovērtēt tehnoloģiju attīstības tempu. Pēdējos gados akumulatoru ietilpība un uzlādes ātrums ir nepārtraukti uzlabojies. Lai arī sākotnēji lielās investīcijas akumulatoros un uzlādes infrastruktūrās palēninās to izplatību, tomēr finansiālie stimuli un pašražotas elektroenerģijas izmantošana par pieņemamu cenu tās vairāku gadu laikā atmaksāsies. Šobrīd lauksaimniekam savā uzlādes infrastruktūrā būtu jāiegulda 40 000 eiro.

2. Ūdeņraža piedziņas

Ūdeņraža degvielas elementu kā alternatīvas piedziņas izmantošana lauksaimniecībā pašlaik nav reāls risinājums. Lauksaimniecības mašīnām nepieciešams liels enerģijas daudzums īsā laikā, un tas nav tas, kam degvielas elementi ir paredzēti. Taču ūdeņraža iekšdedzes dzinēji nākotnē varētu būt viena no iespējām. Atšķirībā no elektriskās piedziņas to priekšrocība ir tā, ka tās ļauj lielā mērā saglabāt esošo piedziņas sistēmu, lai gan, protams, būtu jāuzstāda cits dzinējs. Tomēr, lai pārvadātu vajadzīgo ūdeņraža daudzumu un ik pa brīdim neapstātos un veiktu uzpildi, nesošās tvertnes tilpums būtu jāpalielina desmitkārtīgi. Šī papildu nepieciešamā vieta pilnībā izmainītu pašreizējo mašīnas arhitektūru. Infrastruktūra un loģistika radītu papildu problēmas: ūdeņraža degvielas stacijas uzstādīšana saimniecībā ir ārkārtīgi dārga salīdzinājumā ar dīzeļdegvielas tvertnes uzstādīšanu. Pēc pašreizējām cenām saimniecībai būtu jāiegulda aptuveni 800 000 eiro. Turklāt – atšķirībā no elektrības, kas tiek padota no elektrības pieslēguma – ūdeņradis būtu regulāri jāaizgādā līdz saimniecībai.

Alternatīvas piedziņas

Alternatīvo piedziņu priekšrocības un trūkumi.